1. ANO Vides programma: Trešdaļai valstu trūkst likumā noteiktu āra gaisa kvalitātes standartu
Apvienoto Nāciju Organizācijas Vides programma šodien publicētā novērtējuma ziņojumā norādīja, ka trešdaļa pasaules valstu nav pieņēmušas nekādus juridiski saistošus āra (apkārtējās vides) gaisa kvalitātes standartus. Ja šādi likumi un noteikumi pastāv, attiecīgie standarti ievērojami atšķiras un bieži vien neatbilst Pasaules Veselības organizācijas vadlīnijām. Turklāt vismaz 31% valstu, kas spēj ieviest šādus āra gaisa kvalitātes standartus, vēl nav pieņēmušas nekādus standartus.
UNEP ziņojums “Gaisa kvalitātes kontrole: pirmais globālais gaisa piesārņojuma tiesību aktu novērtējums” tika publicēts Starptautiskās tīra gaisa un zilo debesu dienas priekšvakarā. Ziņojumā tika pārskatīti 194 valstu un Eiropas Savienības gaisa kvalitātes tiesību akti, kā arī izpētīti visi tiesiskā un institucionālā regulējuma aspekti. Tajā tika novērtēta attiecīgo tiesību aktu efektivitāte, nodrošinot, ka gaisa kvalitāte atbilst standartiem. Ziņojumā ir apkopoti galvenie elementi, kas jāiekļauj visaptverošā gaisa kvalitātes pārvaldības modelī, kas jāņem vērā valstu tiesību aktos, un sniegts pamats globālam līgumam, kas veicina āra gaisa kvalitātes standartu izstrādi.
Veselības apdraudējums
PVO ir identificējusi gaisa piesārņojumu kā vienīgo vides risku, kas rada vislielākos draudus cilvēku veselībai. 92% pasaules iedzīvotāju dzīvo vietās, kur gaisa piesārņojuma līmenis pārsniedz drošās robežas. Visnopietnākā ietekme no tiem cieš sievietes, bērni un vecāka gadagājuma cilvēki valstīs ar zemiem ienākumiem. Jaunākie pētījumi arī liecina, ka var pastāvēt korelācija starp jaunas koronavīrusa infekcijas iespējamību un gaisa piesārņojumu.
Ziņojumā norādīts, ka, lai gan PVO ir izdevusi vides (āra) gaisa kvalitātes vadlīnijas, nav koordinēta un vienota tiesiskā regulējuma šo vadlīniju ieviešanai. Vismaz 34% valstu āra gaisa kvalitāte vēl nav aizsargāta ar likumu. Pat tajās valstīs, kas ir ieviesušas attiecīgus likumus, attiecīgos standartus ir grūti salīdzināt: 49% pasaules valstu pilnībā definē gaisa piesārņojumu kā āra apdraudējumu, gaisa kvalitātes standartu ģeogrāfiskais pārklājums atšķiras, un vairāk nekā puse valstu pieļauj atkāpes no attiecīgajiem standartiem.
Garš ceļš ejams
Ziņojumā norādīts, ka sistēmas atbildība par gaisa kvalitātes standartu sasniegšanu globālā mērogā arī ir ļoti vāja — tikai 33 % valstu ir noteikušas gaisa kvalitātes prasību ievērošanu par juridisku pienākumu. Gaisa kvalitātes uzraudzība ir ļoti svarīga, lai zinātu, vai standarti tiek ievēroti, taču vismaz 37 % valstu/reģionu nav juridisku prasību uzraudzīt gaisa kvalitāti. Visbeidzot, lai gan gaisa piesārņojums nepazīst robežas, tikai 31 % valstu ir juridiski mehānismi pārrobežu gaisa piesārņojuma problēmas risināšanai.
Ingere Andersena, Apvienoto Nāciju Organizācijas Vides programmas izpilddirektore, sacīja: “Ja mēs neveiksim nekādus pasākumus, lai apturētu un mainītu pašreizējo situāciju, ka gaisa piesārņojums katru gadu izraisa 7 miljonus priekšlaicīgas nāves gadījumu, līdz 2050. gadam šis skaitlis varētu pieaugt par vairāk nekā 50 %.”
Ziņojumā tiek aicināts vairāk valstu ieviest stingrus gaisa kvalitātes likumus un noteikumus, tostarp iestrādāt vērienīgus iekštelpu un āra gaisa piesārņojuma standartus likumos, uzlabot gaisa kvalitātes uzraudzības juridiskos mehānismus, palielināt pārredzamību, būtiski stiprināt tiesībaizsardzības sistēmas un uzlabot reaģēšanu uz valsts un politikas, kā arī normatīvo aktu koordinācijas mehānismiem pārrobežu gaisa piesārņojuma jomā.
2. UNEP: Lielākā daļa lietotu automašīnu, ko attīstītās valstis eksportē uz jaunattīstības valstīm, ir piesārņojoši transportlīdzekļi.
Apvienoto Nāciju Organizācijas Vides programmas šodien publicētajā ziņojumā norādīts, ka miljoniem lietotu automašīnu, mikroautobusu un mazo autobusu, kas tiek eksportēti no Eiropas, Amerikas Savienotajām Valstīm un Japānas uz jaunattīstības valstīm, parasti ir sliktas kvalitātes, kas ne tikai palielina gaisa piesārņojumu, bet arī kavē centienus cīnīties pret klimata pārmaiņām. Ziņojumā visas valstis tiek aicinātas novērst pašreizējās politikas nepilnības, vienot minimālos kvalitātes standartus lietotām automašīnām un nodrošināt, ka importētās lietotās automašīnas ir pietiekami tīras un drošas.
Šis ziņojums ar nosaukumu “Lietotas automašīnas un vide — globāls pārskats par lietotiem vieglajiem transportlīdzekļiem: plūsma, mērogs un noteikumi” ir pirmais pētījuma ziņojums, kas jebkad publicēts par globālo lietotu automašīnu tirgu.
Ziņojumā norādīts, ka laikā no 2015. līdz 2018. gadam visā pasaulē tika eksportēti kopumā 14 miljoni lietotu vieglo transportlīdzekļu. No tiem 80% nonāca valstīs ar zemiem un vidējiem ienākumiem, bet vairāk nekā puse - Āfrikā.
UNEP izpilddirektore Ingere Andersena sacīja, ka globālā autoparka attīrīšana un reorganizācija ir galvenais uzdevums, lai sasniegtu globālos un vietējos gaisa kvalitātes un klimata mērķus. Gadu gaitā arvien vairāk lietotu automašīnu ir eksportētas no attīstītajām valstīm uz jaunattīstības valstīm, taču, tā kā saistītā tirdzniecība lielā mērā nav regulēta, lielākā daļa eksporta ir piesārņojoši transportlīdzekļi.
Viņa uzsvēra, ka efektīvu standartu un noteikumu trūkums ir galvenais pamestu, piesārņojošu un nedrošu transportlīdzekļu izgāšanas iemesls. Attīstītajām valstīm ir jāpārtrauc tādu transportlīdzekļu eksports, kas nav izturējuši savas vides un drošības pārbaudes un vairs nav piemēroti braukšanai pa ceļiem, savukārt importētājvalstīm ir jāievieš stingrāki kvalitātes standarti.
Ziņojumā norādīts, ka straujais automašīnu skaita pieaugums ir galvenais gaisa piesārņojuma un klimata pārmaiņu cēlonis. Globālā mērogā ar enerģiju saistītās oglekļa dioksīda emisijas no transporta sektora veido aptuveni vienu ceturto daļu no kopējām globālajām emisijām. Konkrēti, tādi piesārņotāji kā smalkās daļiņas (PM2,5) un slāpekļa oksīdi (NOx), ko izdala automašīnas, ir galvenie pilsētu gaisa piesārņojuma avoti.
Ziņojums ir balstīts uz padziļinātu 146 valstu analīzi, un tajā konstatēts, ka divās trešdaļās no tām ir “vāja” vai “ļoti vāja” importa kontroles politika attiecībā uz lietotām automašīnām.
Ziņojumā arī norādīts, ka valstis, kas ir ieviesušas kontroles pasākumus (īpaši transportlīdzekļu vecuma un emisiju standartus) attiecībā uz lietotu automašīnu importu, var iegādāties augstas kvalitātes lietotas automašīnas, tostarp hibrīdautomobiļus un elektroautomobiļus, par pieņemamām cenām.
Ziņojumā konstatēts, ka pētījuma periodā Āfrikas valstis importēja vislielāko skaitu lietotu automašīnu (40%), kam sekoja Austrumeiropas valstis (24%), Āzijas un Klusā okeāna reģiona valstis (15%), Tuvo Austrumu valstis (12%) un Latīņamerikas valstis (9%).
Ziņojumā norādīts, ka zemākas kvalitātes lietotas automašīnas izraisīs arī vairāk ceļu satiksmes negadījumu. Tādās valstīs kā Malāvija, Nigērija, Zimbabve un Burundi, kas ievieš "ļoti vājus" vai "vājus" lietotu automašīnu noteikumus, ir arī augsts ceļu satiksmes negadījumu upuru skaits. Valstīs, kas ir izstrādājušas un stingri ieviesušas lietotu automašīnu noteikumus, vietējiem autoparkiem ir augstāks drošības koeficients un mazāk negadījumu.
Ar Apvienoto Nāciju Organizācijas Ceļu satiksmes drošības fonda un citu aģentūru atbalstu UNEP ir veicinājusi jaunas iniciatīvas uzsākšanu, kas veltīta lietotu automašīnu minimālo standartu ieviešanai. Pašlaik plāns galvenokārt koncentrējas uz Āfriku. Daudzas Āfrikas valstis (tostarp Maroka, Alžīrija, Kotdivuāra, Gana un Maurīcija) ir noteikušas minimālos kvalitātes standartus, un daudzas citas valstis ir izrādījušas interesi pievienoties iniciatīvai.
Ziņojumā norādīts, ka ir nepieciešami papildu pētījumi, lai sīkāk izpētītu lietotu transportlīdzekļu tirdzniecības ietekmi, tostarp smago lietotu transportlīdzekļu ietekmi.
Publicēšanas laiks: 2021. gada 25. oktobris